Kanēlis, kanēlis

          Tā vietā, lai rakstītu savu "akadēmisko rakstu darbu", esmu radoša/sliņķe un gribu darīt ko daudz aizraujošāku. Manā īpašumā nonāca kanēļa standziņas un uzreiz radās iedvesma.

        Vai zināji, ka kanēlis ir viena no pasaulē vecākajām garšvielām, kuru Ķīnā izmantoja  jau vairāk kā pirms 6000 gadiem? 

 

        Tā kā ir Ziemassvētki, tad kūkas drīkst ēst arī 2 dienas pēc kārtas un nekaunēties par to. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka pašam pagatavot to, kas atrodas aiz stilka veikalā nemaz nav tik grūti, tāpēc iedrošinu jūs visus pamēģināt pagatavot ko pašiem, kaut arī tas aizņem vairāk laika, bet gandarījums pēc tam ir pamatīgs un arī ģimene/draugi ir priecīgi.

      

   Lai pagatavotu kanēļa bulciņas ir nepieciešams: Rauga mīkla, cukurs, kanēlis un sviests. Nav taču nemaz tik traki, ne?! Un rauga mīklas pagatavošana nemaz nav tik biedējošs process un ir tiešām vienkāršs. Pamēģiniet, nenožēlosiet! :)

Mani Ziemassvētki

         Ziemassvētkos ir vajadzīga mīlestība lielā daudzumā. Šajā laikā ir jāpaskatās uz sevi no malas un jāsecina kāds esi bijis. Un jāatceras ne tikai ģimene, bet arī savi draugi, kuri visu šo gadu ir bijuši ar tevi, lai arī kur un kas notiktu. Tu vari savus draugus nesatikt pat mēnesi un vairāk, bet satikšanās mirklis ir tik vienkāršs, ka tu jūti, ka šis cilvēks ir cieši saistīts ar tevi. Bet draudzība ir jāizkopj, tā mēdz būt spuraina, bet dzīves svarīgākajos mirkļos tā vienmēr IR. 

         Es jums visiem Ziemassvētkos novēlu beidzot notīrīt norasojušo logu un paskatīties uz pasauli skaidri. Bet vienmēr sākt ar sevi pašu, izvērtēt sevi un tikai tad mēģināt mainīt citus. Ciešāk samīļot savus draugus, atcerēties visu labo, kas ir bijis un piedod viens otram slikto. Jo dzīve galu galā ir pārāk īsa, lai to piedrazotu ar strīdiem, dusmām un aizvainojumu. 
Viss, kas jāzin: Mīli un tu būsi mīlēts. 

Parasta piektdiena

     Pēdējā laikā, vismaz man, parasta piektiena (sestdiena, svētdiena) saistās ar rosīšanos pa virtuvi. Un tas ne vienmēr nozīmē kūku vai saldumu gatavošanu. Es izbaudu jebkā gatavošanu, arī ne tikai ēdienu, bet dzērienu. Šogad saviem tuvākajiem draugiem esmu plānojusi kādu īpašu dāvanu, kas no manis jau atkal prasīs rosīšanos pa virtuvi, bet lai tas paliek noslēpums- vai tas būs gardums vēderam, vai dvēselei...
     Šī piektdiena, vismaz dienas gaišā daļa, tika pavadīta kopā ar tēti virtuvē un mēs, iedvesmojoties no žurnāla "Ievas Māja" receptēm, izlēmām pagatavot olu liķieri. Darbiņš bija diezgan piņķerīgs, bet gala rezultāts mūs 100% apmierina, un man šķiet, ka šis ir labākais olu liķieris kādu esmu garšojusi! Man vienmēr šķitis, ka lai pagatavotu ko tādu ir nepieciešamas daudzas sastāvdaļas, bet izrādās, ka nepieciešams tikai: piens, olas, saldais krējums, vaniļas cukurs un viskijs (mūsu gadījumā). Labākais ir tas, ka tas ir salds, biezs un nemaz nav tik ļoti stiprs- kā radīts mierīgam vakaram! Tad nu baudiet mūsu gala rezultātu!

Braunij-cepumiņi un mīlestība mums apkārt

Pagaidām savā blogā esmu aizrāvusies tikai ar "GARDUMI" daļu, bet apsolu, ka drīz pievērsīšos arī "STĀSTIEM"! Tam man ir viena burvīga ideja, kuras piepildīšanos ar neapacietību gaidu un ceru, ka man viss izdosies. 

Ko varu teikt par šīm brīvdienām: tās ir bijušas mīlestības pilnas. Vienmēr ir tik patīkami atgriezties mājās no Rīgas, kad tevi sagaida mammas un tēta apskāvieni un prieks. Ar katru brīvdienu arvien vairāk saprotu cik ļoti viņus mīlu. Un man ir milzīgs prieks apzināties to, ka man ir kāds, kurš nostāsies priekšā vējam, lai man nebūtu auksti un sasidīs mani, kaut arī pašam salst. Laikam par šo visu aizdomājos pēc tam, kad izlasīju Santas ierakstu viņas blogā. Tāds ir šis Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Šis ir īstais laiks, lai atcerētos visu labo un novērtēt to, kas katram ir. Un, ja pašalaik neiet tik labi kā gribētos, tad vienmēr mums ir mūsu atmiņas, kas var sasildīt sirdi. Šodien esmu par sniegu uz laukiem un pavasari sirdī.

Šajās brīvdienās man ļoti garšoja kakao, kuru mēģināju arī pielietot dažādos veidos. Tas nu šī ir mana ideālā kombinācija aukstajam un lietainajam laikam. Gribēju uzcept braunijus, bet sanāca tādi braunij-cepumiņi. Šī laikam bija vienkāršākā recepte kūkai, kādu jebkad esmu atradusi. Un viss, kas bija nepieciešams bija: 130g sviesta, 2 olas, 50g kakao, 150g cukura, 100g miltu, vaniļas ekstrakts,  šķipsiniņa sāls un cepamais pulveris. Mazliet, mazliet rīvēta šokolāde un našķis ir gatavs.
 

Daudz laimes, Latvija!

Es nebaidīšos teikt, ka mana pārliecība ir tāda: katrā dzimšanas dienā pa kūkai! Un tā šodien ir viena no svarīgākajām dzimšanas dienām katram latvietim, tad noteikti tai piedienas arī tāda mājās cepta, mīksta un latviska kūka. Cepot medus kūku es nemaz nebiju padomājusi par to, ka šī, vismaz man, ir viena no latviskākajām kūkām. Es nezinu kura ir šīs kūkas īstā dzimtene, bet kurš gan latvietis nezin kā garšo īsta medus kūka, tāda ar biezu skābo krējumu un saldu, saldu medutiņu.  
Daudz, daudz laimes, Latvija! Audz liela un stipra!

-Renāte

Mana pirmā siera kūka

To nevarētu nosaukt par pašu īstāko Siera kūku, bet vairāk par manu/ studentu(?) variantu. Šīs Siera kūkas sastāvā ir:

Kāruma svaigais siers (parastais), jogurts bez piedevām, nevarītais kondensētais piens ar cukuru, želatīns. Pamatu veido sablenderēti Selgas cepumi ar sviestu. Kāpēc bildē ir citrons? Jo tā patiesībā ir citronu siera kūka, pēc tēta iniciatīvas tajā tika pievienots diezgan liels daudzums citrona.

Ņemot vērā to, ka kūkas man negaršo, tad šis bija viens no retajiem izņēmumiem. Izmēģini pats!



 
  -Renāte

Zāles pret drūmo laiku.

Diena tāda pelēka un migalina. Kāds ir mans risinājums šādam laikam? Ir jāapēd kas salds, jo tad dzīve uzreiz šķiet daudz saldāka. Tikko cepti un izņemti no krāsns, tādus es jums pasniedzu šos gardumiņus šodien! Nāciet ciemos pagaršot!

Biezpiena-vaniļas kēksiņi ar zemenēm.

 Zem zemeņu putkrējuma cepurītes, pašā kēksiņa
viducītī slēpjas liela, salda zemenes oga. Vai tagad tev nesakārojās ko saldu?
             
                -Renāte

Lielogu dzērveņu gardumi

Pagājušajā nedēļā sanāca iegādāties lielogu dzērvenes. Ēst svaigas ogas ir veselīgi, bet man tām prātā ienāca daudz labāks pielietojums. Ko gan no manis varēja sagaidīt, ja ne siltus un mīkstus kēksiņus!

Dzērveņu, šokolādes, ievārījuma gardums.

Šokolādes, dzērveņu, kokosriekstu gardums.

-Renāte

Iedvesmošanās

Atkal ir pienācis rudens. Viņš vienmēr uzbāžas ar savu lietu, vēju un spēju cilvēkiem ieslīgt depresijā vai vismaz tādā apcerīgā garstāvoklī. Sēžot savā aukstajā dzīvoklī, lai aizmirstu par aukstumu es mēdzu domāt par dažādām sev svarīgām tēmām. Pieķēru sevi domās par draugiem, kādi un kas viņi ir? Definīcijas vārdam draugs ir miljoniem, bet kā vienu no manām varētu minēt, ka tas ir cilvēks, kuram ir kaut kas tāds kā nav man. Izklausās nesaprotami un nejēdzīgi. Skaidrojums ir pavisam vienkāršs- katrā no maniem draugiem un tuvajiem cilvēkiem ir kaut kas tāds, ko mēs spējam viens otram dot. Kaut kas tāds, kas spēj papildināt mani. Šis ir mūžīgais apmaiņas process, jo vairāk es dodu, jo vairāk es saņemu atpakaļ. Nepārprotiet, te neiet runa par mantu, te iet runa par domām, iedvesmu, īpašībām. Varbūt tieši tāpēc mani draugi ir tik dažādi, jo katrā no viņiem ir kas tāds, kas mani aizrauj un iedvesmo. Un dažbrīd ir nepieciešami šie pretpoli, lai dzīvi varētu apskatīt no visiem aspektiem. Ja ejot blakus savam draugam tu vari klusēt un nejusties par to neērti, tad zini, ka šis cilvēks ir patiess tev un jūs esat viens otram devuši tik daudz, ka vārdi ir tikai nevajadzīga domu izpausme. 
                                                                                                                 
                 -Renāte

Jaunības untumi

Neskaitāmas reizes ir dzirdēta frāze: "Jaunības muļķība". Laikam pēdējā laikā esmu ar šo frāzi tik bieži sastapusies, ka nevarēju noturēties un man vajadzēja dalīties tajā. Vai tiešām jaunības muļķīgās rīcības ir patiešām kaut kas slikts? Vai tās tikai padara mūsu dzīvi kaut nedaudz riskantāku un aizraujošāku. Es negribu savā dzīvē doties tikai pa pārbaudītajā taciņām un klausīt tikai visu citu pieredzei un nemaz nezināt kā tas ir apdedzināties. Dažbrīd liekas, ka es speciāli meklēju grūtības, lai tikai man būtu ar ko cīnīties. Bet vai tad pati dzīve nav viena liela cīņa? Lai arī kādas grūtības stātos manā ceļā es zinu, ka tiešām viss būs labi. Ne tā kā pasakās, bet būs vieglāk. Es nebaidos no tā, ka man vecumdienās pierē būs par vienu krunciņu vairāk, es nēsāšu to ar lepnumu, jo zināšu, ka esmu to ieguvusi cīņā. Un nez kādu ordeni es beigās iegūšu?
Bet lai nedaudz atpūstos no pasaules es beidzot izvilku miltu paku un sāku cept. Un tajā brīdī es jutos laimīga, jo nekas cits tajā brīdī pasaulē neeksistēja. Pēc garas cīņas ar sevi vienmēr ir jāsaņem balva un šoreiz tā bija ar vārīto krēmu un kokosriekstiem.
Melleņu bučas!
                    -R

Katrai lietai ir savs sākums.

Mans mazais sapnītis ir piepildījies un beidzot esmu saņēmusies rakstīt savu blogu. Laikam bija nepieciešamas kādas pārmaiņas dzīvē, lai es saņemtos. Filmās galvenie varoņi parceļās uz Ņujorku un sākas neaprakstāmi piedzīvojumi, jaunas iespējas, iedvesma. Man laikam vienkārši vajadzēja pārcelties uz manu mazo Ņujorku, lai beidzot kaut ko sāktu darīt. Beidzot man būs kāda vieta, kuru es pēc laika apskatot, varēšu atcerēties tos mazos dzīves sīkumus, kuri ir padarījuši manu ikdienu par tik siltu vietiņu. Būs vieta, kurā dalīties ar savām fotogrāfijām- to, ko esmu redzējusi caur objektīvu. Un visbeidzot... Nedrīkst aizmirst par manu mazo vājību- kūkām. Nāk rudens un manī atkal rodas vēlme jums kaut ko uzcept un pasniegt uz šķīvīša.
Bučas ar kokosriekstu skaidiņām!
      - Renāte