sestdiena, 2012. gada 18. februāris

Citādākas ķiplokmaizes

       Un beidzot esmu uztaisījusi kaut ko tādu, kas nesatur cukuru un nav konditorejas izstrādājums. Piedāvāju jums izmēģināt šīs ķiplokmaizes.  Ar Kārli izlēmām, ka tas būtu lielisks ballīšu našķis, jo tas mums izmaksāja ~2Ls, tātad ekonomiski un garšīgi.

Nepieciešams:
150ml olīveļļa
1 buntīte pētersīļi
~8 ķiploku daiviņas (vairāk pēc izvēles)
Siers (es izmantoju Krievijas sieru, bet šis arī ir pēc brīvas izvēles)
Franču maize (nesagriezta)
Follijs

Pagatavošana:

Blenderī sablenderē ķiplokus, eļļu un pētersīļus līdz šķidrai konsistencei. Franču maizi visā garumā atgriežam vaļā un visu tās mīksto iekšpusi bagātīgi iesmērējam ar iegūto ķiploku mērcīti. Mērcīti nežēlojam, tā būs garšīgāk! Abas maizes pusītes atkal saliekam kopā, ietinam follijā un liekam cepeškrāsnī uz 10 min. Tad ņemam ārā un tinam vaļā, atveram maizi un to bagātīgi pārberam ar sieru. Šādu pašu atvērtu liekam atpakaļ cepeškrāsnī. Cepam tik ilgi kamēr siers ir pilnīgi izkusis un kļuvis zeltains. Griežam gabaliņos un pildām punci! :)


piektdiena, 2012. gada 17. februāris

Labākie kēksiņi jeb cukura sprādziens


Šodien uzzināju pilnīgi jaunu un negaidīti jaunu kēksiņu recepti. Visu vakaru nevarēju nociesties, lai beidzot varētu ar jums dalīties šajā burvīgajā našķī. Ar tīru sirdsapziņu varu teikt, ka šī pagaidām ir labākā recepte kādu esmu mēģinājusi, jo kēksiņi ir mīksti un sulīgi, ar ļoti patīkamu un mazliet neierastu garšu. Visvieglāk sastāvdaļu mērīšanai ir izmantot parasto galda glāzi, kuras tilpums ir 250ml. Sastāvdaļām nav jābūt ļoooti precīzām, es arī vairāk "uz aci". 

Mīklai nepieciešams:
115ml kakao pulveris
230ml milti
115ml sviests (istabas temp.)
1 ola
180ml paniņas
1 tējkarote vaniļas esence
230ml cukurs
1/4 tējkarote sāls
1/2 tējk. cepamais pulveris

Mīklas pagatavošana: 
Kopā sajauc sviestu un cukuru un kārtīgi samaisa. Nav jāizmanto mikseris, visu ļoti viegli var samaisīt ar karoti. Tad masai pievieno olu un vaniļas esenci, turpina maisīt līdz masa kļūst vienmērīgāka. Tad klāt pievienojam pārējās sausās sastāvdaļas un maisam līdz nekur nerēgojas pulvera pēdas, masa izskatīsies pēc kaut kā nedaudz sakaltuša. Beigās pievienojam paniņas un maisām līdz iegūstam mīklas konsistenci. Nekas, ka nav izdevies izmaisīt dažus kunkulīšus, tas nemaz netraucē. Mīkla gatava un liekam krāsnī iekšā!

Jau bez baltā krēma šie kēksiņi ir SUPERgarrrrršīgi, un man pat tā garšo labāk. Bet tie, kuri ir gatavi sajust cukura sprādzienu savā mutē (tas nav pārspīlēti), tie kuriem garšo īpaši saldas lietas, var izmēģināt šo vienkāršo un klasisko krēmu.

Krēmam nepieciešams:
200ml sviests (istabas temp.)
600ml pūdercukurs
2/3 tējkarote vaniļas esence
2 ēdamkarotes 

Pagatavošana: Sviestu, pūdercukuru un vaniļu ar mikseri samaisa kopā, līdz pūdercukura "pūderīgums" ir pazudis. Tad pakāpeniski pievieno vienu un tad otru karoti piena. Visu labi saputo, tikai nevajag pārcensties. Dekorējam savus kēksiņus, pāri pārberam šokolādi.

Gatavs rezultāts:

otrdiena, 2012. gada 14. februāris

Un varbūt kādu dienu...

   Ik pa laikam ir tādas dienas, kad tu nonāc ar sevi kā krustcelēs. Tu sēdi un mēģini sevī atrast visu labo, bet spēj izcelt tikai to, kas ir nepilnīgs. Atskaties uz pagātni un spried par to kāds gļēvulis esi bijis un par to, ka varēji daudz vairāk. 
Šodien man ir šāda diena. Jau ilgu laiku cenšos saņemties sākt veikt lielākas lietas ar savu dzīvi, bet laikam pārāk baidos, ka neizdosies. Ir jāprot krist un jāprot atkal celties, bet man ir bail, jo nav neviens, kas varētu mani šajā ziņā pamācīt. Šādās dienās gribētos, lai vienkārši uzrastos kāds cits, kas tevi pagrūstu un tad tu varētu sākt kāpt augstāk. Katrs ir savas laimes kalējs. Bet atkal ne šodien... Atkal es nobīstos, atkal it kā saņemos, bet kaut kas mani attur. Ir viens liels BET, šī laikam ir pirmā reize, kad es to pasaku skaļi (nu it kā skaļi). Varbūt tas ir viens solis pretim drosmei. 
Un varbūt kādu dienu es tiešām kļūšu par to cilvēku, par kādu es sapņoju būt.