Zāles pret drūmo laiku.

Diena tāda pelēka un migalina. Kāds ir mans risinājums šādam laikam? Ir jāapēd kas salds, jo tad dzīve uzreiz šķiet daudz saldāka. Tikko cepti un izņemti no krāsns, tādus es jums pasniedzu šos gardumiņus šodien! Nāciet ciemos pagaršot!

Biezpiena-vaniļas kēksiņi ar zemenēm.

 Zem zemeņu putkrējuma cepurītes, pašā kēksiņa
viducītī slēpjas liela, salda zemenes oga. Vai tagad tev nesakārojās ko saldu?
             
                -Renāte

Lielogu dzērveņu gardumi

Pagājušajā nedēļā sanāca iegādāties lielogu dzērvenes. Ēst svaigas ogas ir veselīgi, bet man tām prātā ienāca daudz labāks pielietojums. Ko gan no manis varēja sagaidīt, ja ne siltus un mīkstus kēksiņus!

Dzērveņu, šokolādes, ievārījuma gardums.

Šokolādes, dzērveņu, kokosriekstu gardums.

-Renāte

Iedvesmošanās

Atkal ir pienācis rudens. Viņš vienmēr uzbāžas ar savu lietu, vēju un spēju cilvēkiem ieslīgt depresijā vai vismaz tādā apcerīgā garstāvoklī. Sēžot savā aukstajā dzīvoklī, lai aizmirstu par aukstumu es mēdzu domāt par dažādām sev svarīgām tēmām. Pieķēru sevi domās par draugiem, kādi un kas viņi ir? Definīcijas vārdam draugs ir miljoniem, bet kā vienu no manām varētu minēt, ka tas ir cilvēks, kuram ir kaut kas tāds kā nav man. Izklausās nesaprotami un nejēdzīgi. Skaidrojums ir pavisam vienkāršs- katrā no maniem draugiem un tuvajiem cilvēkiem ir kaut kas tāds, ko mēs spējam viens otram dot. Kaut kas tāds, kas spēj papildināt mani. Šis ir mūžīgais apmaiņas process, jo vairāk es dodu, jo vairāk es saņemu atpakaļ. Nepārprotiet, te neiet runa par mantu, te iet runa par domām, iedvesmu, īpašībām. Varbūt tieši tāpēc mani draugi ir tik dažādi, jo katrā no viņiem ir kas tāds, kas mani aizrauj un iedvesmo. Un dažbrīd ir nepieciešami šie pretpoli, lai dzīvi varētu apskatīt no visiem aspektiem. Ja ejot blakus savam draugam tu vari klusēt un nejusties par to neērti, tad zini, ka šis cilvēks ir patiess tev un jūs esat viens otram devuši tik daudz, ka vārdi ir tikai nevajadzīga domu izpausme. 
                                                                                                                 
                 -Renāte

Jaunības untumi

Neskaitāmas reizes ir dzirdēta frāze: "Jaunības muļķība". Laikam pēdējā laikā esmu ar šo frāzi tik bieži sastapusies, ka nevarēju noturēties un man vajadzēja dalīties tajā. Vai tiešām jaunības muļķīgās rīcības ir patiešām kaut kas slikts? Vai tās tikai padara mūsu dzīvi kaut nedaudz riskantāku un aizraujošāku. Es negribu savā dzīvē doties tikai pa pārbaudītajā taciņām un klausīt tikai visu citu pieredzei un nemaz nezināt kā tas ir apdedzināties. Dažbrīd liekas, ka es speciāli meklēju grūtības, lai tikai man būtu ar ko cīnīties. Bet vai tad pati dzīve nav viena liela cīņa? Lai arī kādas grūtības stātos manā ceļā es zinu, ka tiešām viss būs labi. Ne tā kā pasakās, bet būs vieglāk. Es nebaidos no tā, ka man vecumdienās pierē būs par vienu krunciņu vairāk, es nēsāšu to ar lepnumu, jo zināšu, ka esmu to ieguvusi cīņā. Un nez kādu ordeni es beigās iegūšu?
Bet lai nedaudz atpūstos no pasaules es beidzot izvilku miltu paku un sāku cept. Un tajā brīdī es jutos laimīga, jo nekas cits tajā brīdī pasaulē neeksistēja. Pēc garas cīņas ar sevi vienmēr ir jāsaņem balva un šoreiz tā bija ar vārīto krēmu un kokosriekstiem.
Melleņu bučas!
                    -R