Atkal ir pienācis rudens. Viņš vienmēr uzbāžas ar savu lietu, vēju un spēju cilvēkiem ieslīgt depresijā vai vismaz tādā apcerīgā garstāvoklī. Sēžot savā aukstajā dzīvoklī, lai aizmirstu par aukstumu es mēdzu domāt par dažādām sev svarīgām tēmām. Pieķēru sevi domās par draugiem, kādi un kas viņi ir? Definīcijas vārdam draugs ir miljoniem, bet kā vienu no manām varētu minēt, ka tas ir cilvēks, kuram ir kaut kas tāds kā nav man. Izklausās nesaprotami un nejēdzīgi. Skaidrojums ir pavisam vienkāršs- katrā no maniem draugiem un tuvajiem cilvēkiem ir kaut kas tāds, ko mēs spējam viens otram dot. Kaut kas tāds, kas spēj papildināt mani. Šis ir mūžīgais apmaiņas process, jo vairāk es dodu, jo vairāk es saņemu atpakaļ. Nepārprotiet, te neiet runa par mantu, te iet runa par domām, iedvesmu, īpašībām. Varbūt tieši tāpēc mani draugi ir tik dažādi, jo katrā no viņiem ir kas tāds, kas mani aizrauj un iedvesmo. Un dažbrīd ir nepieciešami šie pretpoli, lai dzīvi varētu apskatīt no visiem aspektiem. Ja ejot blakus savam draugam tu vari klusēt un nejusties par to neērti, tad zini, ka šis cilvēks ir patiess tev un jūs esat viens otram devuši tik daudz, ka vārdi ir tikai nevajadzīga domu izpausme.
-Renāte
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru