Kanēlis, kanēlis

          Tā vietā, lai rakstītu savu "akadēmisko rakstu darbu", esmu radoša/sliņķe un gribu darīt ko daudz aizraujošāku. Manā īpašumā nonāca kanēļa standziņas un uzreiz radās iedvesma.

        Vai zināji, ka kanēlis ir viena no pasaulē vecākajām garšvielām, kuru Ķīnā izmantoja  jau vairāk kā pirms 6000 gadiem? 

 

        Tā kā ir Ziemassvētki, tad kūkas drīkst ēst arī 2 dienas pēc kārtas un nekaunēties par to. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka pašam pagatavot to, kas atrodas aiz stilka veikalā nemaz nav tik grūti, tāpēc iedrošinu jūs visus pamēģināt pagatavot ko pašiem, kaut arī tas aizņem vairāk laika, bet gandarījums pēc tam ir pamatīgs un arī ģimene/draugi ir priecīgi.

      

   Lai pagatavotu kanēļa bulciņas ir nepieciešams: Rauga mīkla, cukurs, kanēlis un sviests. Nav taču nemaz tik traki, ne?! Un rauga mīklas pagatavošana nemaz nav tik biedējošs process un ir tiešām vienkāršs. Pamēģiniet, nenožēlosiet! :)

Mani Ziemassvētki

         Ziemassvētkos ir vajadzīga mīlestība lielā daudzumā. Šajā laikā ir jāpaskatās uz sevi no malas un jāsecina kāds esi bijis. Un jāatceras ne tikai ģimene, bet arī savi draugi, kuri visu šo gadu ir bijuši ar tevi, lai arī kur un kas notiktu. Tu vari savus draugus nesatikt pat mēnesi un vairāk, bet satikšanās mirklis ir tik vienkāršs, ka tu jūti, ka šis cilvēks ir cieši saistīts ar tevi. Bet draudzība ir jāizkopj, tā mēdz būt spuraina, bet dzīves svarīgākajos mirkļos tā vienmēr IR. 

         Es jums visiem Ziemassvētkos novēlu beidzot notīrīt norasojušo logu un paskatīties uz pasauli skaidri. Bet vienmēr sākt ar sevi pašu, izvērtēt sevi un tikai tad mēģināt mainīt citus. Ciešāk samīļot savus draugus, atcerēties visu labo, kas ir bijis un piedod viens otram slikto. Jo dzīve galu galā ir pārāk īsa, lai to piedrazotu ar strīdiem, dusmām un aizvainojumu. 
Viss, kas jāzin: Mīli un tu būsi mīlēts. 

Parasta piektdiena

     Pēdējā laikā, vismaz man, parasta piektiena (sestdiena, svētdiena) saistās ar rosīšanos pa virtuvi. Un tas ne vienmēr nozīmē kūku vai saldumu gatavošanu. Es izbaudu jebkā gatavošanu, arī ne tikai ēdienu, bet dzērienu. Šogad saviem tuvākajiem draugiem esmu plānojusi kādu īpašu dāvanu, kas no manis jau atkal prasīs rosīšanos pa virtuvi, bet lai tas paliek noslēpums- vai tas būs gardums vēderam, vai dvēselei...
     Šī piektdiena, vismaz dienas gaišā daļa, tika pavadīta kopā ar tēti virtuvē un mēs, iedvesmojoties no žurnāla "Ievas Māja" receptēm, izlēmām pagatavot olu liķieri. Darbiņš bija diezgan piņķerīgs, bet gala rezultāts mūs 100% apmierina, un man šķiet, ka šis ir labākais olu liķieris kādu esmu garšojusi! Man vienmēr šķitis, ka lai pagatavotu ko tādu ir nepieciešamas daudzas sastāvdaļas, bet izrādās, ka nepieciešams tikai: piens, olas, saldais krējums, vaniļas cukurs un viskijs (mūsu gadījumā). Labākais ir tas, ka tas ir salds, biezs un nemaz nav tik ļoti stiprs- kā radīts mierīgam vakaram! Tad nu baudiet mūsu gala rezultātu!

Braunij-cepumiņi un mīlestība mums apkārt

Pagaidām savā blogā esmu aizrāvusies tikai ar "GARDUMI" daļu, bet apsolu, ka drīz pievērsīšos arī "STĀSTIEM"! Tam man ir viena burvīga ideja, kuras piepildīšanos ar neapacietību gaidu un ceru, ka man viss izdosies. 

Ko varu teikt par šīm brīvdienām: tās ir bijušas mīlestības pilnas. Vienmēr ir tik patīkami atgriezties mājās no Rīgas, kad tevi sagaida mammas un tēta apskāvieni un prieks. Ar katru brīvdienu arvien vairāk saprotu cik ļoti viņus mīlu. Un man ir milzīgs prieks apzināties to, ka man ir kāds, kurš nostāsies priekšā vējam, lai man nebūtu auksti un sasidīs mani, kaut arī pašam salst. Laikam par šo visu aizdomājos pēc tam, kad izlasīju Santas ierakstu viņas blogā. Tāds ir šis Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Šis ir īstais laiks, lai atcerētos visu labo un novērtēt to, kas katram ir. Un, ja pašalaik neiet tik labi kā gribētos, tad vienmēr mums ir mūsu atmiņas, kas var sasildīt sirdi. Šodien esmu par sniegu uz laukiem un pavasari sirdī.

Šajās brīvdienās man ļoti garšoja kakao, kuru mēģināju arī pielietot dažādos veidos. Tas nu šī ir mana ideālā kombinācija aukstajam un lietainajam laikam. Gribēju uzcept braunijus, bet sanāca tādi braunij-cepumiņi. Šī laikam bija vienkāršākā recepte kūkai, kādu jebkad esmu atradusi. Un viss, kas bija nepieciešams bija: 130g sviesta, 2 olas, 50g kakao, 150g cukura, 100g miltu, vaniļas ekstrakts,  šķipsiniņa sāls un cepamais pulveris. Mazliet, mazliet rīvēta šokolāde un našķis ir gatavs.
 

Daudz laimes, Latvija!

Es nebaidīšos teikt, ka mana pārliecība ir tāda: katrā dzimšanas dienā pa kūkai! Un tā šodien ir viena no svarīgākajām dzimšanas dienām katram latvietim, tad noteikti tai piedienas arī tāda mājās cepta, mīksta un latviska kūka. Cepot medus kūku es nemaz nebiju padomājusi par to, ka šī, vismaz man, ir viena no latviskākajām kūkām. Es nezinu kura ir šīs kūkas īstā dzimtene, bet kurš gan latvietis nezin kā garšo īsta medus kūka, tāda ar biezu skābo krējumu un saldu, saldu medutiņu.  
Daudz, daudz laimes, Latvija! Audz liela un stipra!

-Renāte

Mana pirmā siera kūka

To nevarētu nosaukt par pašu īstāko Siera kūku, bet vairāk par manu/ studentu(?) variantu. Šīs Siera kūkas sastāvā ir:

Kāruma svaigais siers (parastais), jogurts bez piedevām, nevarītais kondensētais piens ar cukuru, želatīns. Pamatu veido sablenderēti Selgas cepumi ar sviestu. Kāpēc bildē ir citrons? Jo tā patiesībā ir citronu siera kūka, pēc tēta iniciatīvas tajā tika pievienots diezgan liels daudzums citrona.

Ņemot vērā to, ka kūkas man negaršo, tad šis bija viens no retajiem izņēmumiem. Izmēģini pats!



 
  -Renāte

Zāles pret drūmo laiku.

Diena tāda pelēka un migalina. Kāds ir mans risinājums šādam laikam? Ir jāapēd kas salds, jo tad dzīve uzreiz šķiet daudz saldāka. Tikko cepti un izņemti no krāsns, tādus es jums pasniedzu šos gardumiņus šodien! Nāciet ciemos pagaršot!

Biezpiena-vaniļas kēksiņi ar zemenēm.

 Zem zemeņu putkrējuma cepurītes, pašā kēksiņa
viducītī slēpjas liela, salda zemenes oga. Vai tagad tev nesakārojās ko saldu?
             
                -Renāte